Burgu pļavas aizņem 183ha lielu platību, iespējams, nosaukums radies no tuvējās Burgas muižas. Diemžēl tā mūsdienās nav saglabājusies. Netālu no Burgas pļavām norisinājusies Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks 1560. gada 2. augustā sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Pēc šīs kaujas sekoja Vīlandes ieņemšana ...
Lauku sētas “Jaunāres” aktīvā tūrisma piedāvājums: Izjādes ar poniju (1h-7€, izjāde+dzīvnieku apskate-8€); Iespēja apskatīt dažādu šķirņu trušus (Gepard rex, Trīskrāsu rex trušus ar samtaino kažociņu u.c.); iespējams apskatīt anglonubijas kazas, āzi, pundurkazu pārīti; Aplūkot ...
Valkas pagasta Stoķu kapos atrodas unikāla būve, kurā ieiet no vienas valsts un iziet jau pavisam citā. Stoķu kapsētas kapličā var ieiet no Latvijas, bet iziet Igaunijā vai otrādi. Tā ir vienīgā šāda būve uz mūsu valsts robežām, nekur citur Latvijā tādas nav. Atrašanās vieta: Valkas pagasts, Stoķu ...
Dzejnieces un dramaturģes Velgas Kriles piemiņai izveidota memoriālā istaba, ko atklāja 2004. gada 25. septembrī. Velga Krile dzejniece dzimusi 1945.gada 27. septembrī Valkas pagasta „Strautiņos”, skolotāja ģimenē. 1964. gadā beigusi Valkas 1. vidusskolu tālāk mācījusies LU Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu ...
Ērģemes Evaņģēliski luteriskā baznīca bija viens no skaistākajiem dievnamiem Latvijā. Precīzs baznīcas dibināšanas gads nav zināms, taču pirmais draudzes mācītājs pirmrakstos minēts 1568.gadā. Tajā laikā tā bija koka baznīca, kas nosaukta Sv.Annas vārdā. Laika gaitā baznīca ir vairākkārt cietusi. Ēka ir dedzināta, ...
Liepa kādreiz esot bijusi kā baznīca, tur baroti gariņi un noturēti svētbrīži pēc kāzām. Vēl pat 20.gadsimta 50.gados cilvēki esot gājušo pie liepas kā uz baznīcu. Strautmaļu liepas apkārtne ir sakopta, aizvākti kādreiz tīruma malā samestie metāllūžņi, bet no lauka novāktie akmeņi sakrauti īpašā krāvumā. ...
Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmeņos. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, ...
Pie Lugažu dzelzceļa stacijas, kopš 1992. gada 25. marta ir uzstādīts piemineklis 1949. gada 25. martā un pirms tam uz Sibīriju izsūtītajiem vairāk kā 600 Latvijas Republikas pilsoņiem. Šis ir arhitekta Aivara Kondrāta darbs, kas darināts pēc Jāņa Sīmaņa pieminekļa meta. Tas ir veidots kā uz pusēm pāršķelts ...
Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš dzimis 1880.g. 2.maijā Valkas apriņķa Lugažu pagasta „Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Apsverot turpmākās profesijas izvēli, Pēteris Radziņš izšķiras par militāro dienestu, kļūstot par ...
Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā. Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un paceļas 22 m pār apkārtni. Kalna nosaukums cēlies no tuvējo māju “Celīšu” vārda, ...
Saglabājušās 19. gs celtās muižas ēkas – divas klētis, stallis, kalpu māja un dārznieku māja. Kungu māja nodedzināta 1905.gada revolūcijā. 1936. gadā uz tās pamatiem uzcelta skolas ēka. Kučiera māja celta 19. gs. vidū. Apmesta laukakmeņu mūra celtne. Šīfera lokšņu jumts. Pašlaik pasta nodaļa. ...
Vijciema pagasts ir bagāts ar mežiem. Meža stigu krustojumā, ziemeļaustrumos no Vijciema 1899. gadā tika uzcelta Medību pils, kur apmetās kungi (muižkungi, baroni), kad devās medībās. 1905. gada revolūcijas, nemieru laikā, pils tika nodedzināta, bet jau līdz 1907.gadam tās vietā uzcēla jaunu mūra ēku – medību pili, kas restaurēta ...
Vieta, kur Vijas upe ietek Gaujā. Straujš un krāčains upes posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu – “Kankarīšu iezi”. Gleznaino ainavu apvidu vislabāk redzēt, laivojot pa Gauju. Sauszemes ceļotājiem pa ceļam iespēja aplūkot akmeņu kalendāro kalnu, senlatviešu kulta observatoriju – ...
Akmeņu kalendārais kalns. Kur senlatvieši, ir noteikuši saulgriežu tuvošanos un izpildījuši dažādus svētku rituālus. Bitarīnkalns ir senlatviešu kulta observatorija, kur gudrs cilvēks – priesteris, zintnieks – spēja pateikt laiku, kad tuvojas ziemas vai vasaras saulgrieži, vadīja svētku ...