Burgu pļavas aizņem 183ha lielu platību, iespējams, nosaukums radies no tuvējās Burgas muižas. Diemžēl tā mūsdienās nav saglabājusies.

Netālu no Burgas pļavām norisinājusies Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks 1560. gada 2. augustā sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Pēc šīs kaujas sekoja Vīlandes ieņemšana un vairākus gadus vēlāk beidza pastāvēt Livonijas valsts. Dabas liegums izveidots 2004. gadā. Liegums ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ir viena no Eiropas aizsargājamo dabas tīkla Natura 2000 vietām Latvijā. Burgas pļavas, kas ietver Sedas upes augšteces posmu, pļavas, krūmājus un atsevišķus meža pudurus abos upes krastos. Burgas pļavas ir viena no nozīmīgākajām sugas atradnēm Latvijā un otrā nozīmīgākā Ziemeļvidzemē. Burgas pļavas ir patvērums daudziem klajumu mīlošiem augiem un dzīvniekiem. Liegumā  zied stāvlapu dzegužpirkstīte un smaržīgā naktsvijole, kas kļuvusi par retumu visā Latvijā. Te ligzdo ķikuts un grieze. Palieņu pļavās uzskaitītas 12 aizsargājamas putnu sugas – šeit barojas mazais ērglis un vakarlēpis, redzēta purva pūce. Pļavas  bagātas ar dažādiem tauriņiem – kopskaitā 167 sugām. Tā ir mājvieta dzīvajai radībai, kam nepieciešami ikgadēji pavasara pali un atklātas, krūmiem neaizaugošas pļavu platības. Rudeņos, pirms aizlidošanas, pulcējas dzērves.  2004. gadā ar starptautiska finansējuma atbalstu Latvijas Dabas fonds uzsāka Burgas pļavu atjaunošanu.