Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs. Ziemeļos Valka robežojas ar Igaunijas Republiku un savu dvīņu pilsētu Valgu. 2015. gada 1. jūlijā bija 5 535 iedzīvotāji. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz Rīgai — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz Tartu (Igaunija) — 90 km.

Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar latviešu valodas darbības vārdiem "vilkt" un "valkāt", vai arī lietvārdu "valks", kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus. Darbības vārds "valks" sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu aizvēsturiskajos laikos, kad laivas vai kravas no Gaujas upes baseina tika pārvilktas uz Pedeles upi, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

Vēsture

Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no Gaujas un Sedas uz Pedeles ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik "Walko") atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. 1419. gadā Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi panāca Livonijas konfederācijas landtāgu regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc Pārdaugavas hercogistes izveides tā 1582. gadā nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1627. gadā Poļu-zviedru kara laikā Valku nopostīja, un tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Krievijas impērijas pakļautībā. 1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla Vidzemes skolotāju semināru, kuru vadīja Jānis Cimze. Pēc 1886. gada izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Pēc Oktobra revolūcijas šeit tika izveidotas t.s. Iskolata Latvijas pārvaldes iestādes. Latvijas brīvības cīņu laikā, pēc Paju kaujas 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

Nospraužot robežu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm, Valku 1920. gada 1. jūlijā sadalīja.

Tā kā latviešu un igauņu komisijas nespēja savstarpēji vienoties par pilsētas sadalīšanu, tika izveidota starptautiskā komisija (angļu, latviešu, igauņu pārstāvju sastāvā), tad arī tika pieņemts šķīrējtiesas lēmums priekšsēdētāja angļu pulkveža S.Dž. Tallenta vadībā, galveno pilsētas daļu piešķirot Igaunijai, bet priekšpilsētas daļu kopā ar Putraskalnu Latvijai. Varžupīte, kas atdalīja Latvijas Valku no Igaunijas Valgas, atradās robežpilsētas sirdī gan no 1920. līdz 1940. gadam, gan pašreiz.

2007. gada 21. decembrī, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas bezvīzu telpai, Rīgas un Raja ielu robežpunktu svinīgi atvēra Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, par piemiņu sev atstājot pa gabaliņam no robežbarjeras, kura kādreiz kalpoja kā dvīņu pilsētu robežšķirtne. Šodien robeža nevis šķir, bet vieno un tās tuvums ir viens no iemesliem, kādēļ pilsētu brauc aplūkot tūristi, un kādēļ pašvaldības var kalpot kā pārrobežu sadarbības labās prakses piemērs.

Laipni lūgti Latvijas-Igaunijas krustcelēs, Valkā-Valgā: vienā pilsēta divās valstīs!

Foto: Jurijs Simonovs