Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m. Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu. Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3.   Atrašanās vieta:Varoņu ...

23.08.2017

Kokšu ezeru dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā „ Ziemeļgauja”.  Gar taku izvietotajos 16 stendos  atrodama  informāciju  par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par Ziemeļgauju un tās dabas bagātībām  –mežu un ūdeņu biotopiem, dažādu sugu dzīvotnēm, ...

23.08.2017

Gaujas / Koivas kultūrvēsturiskā taka garums ir 60 km, no tiem puse ir Latvijā un puse Igaunijā. Takā pavisam ir 42 apskates objekti, pie kuriem ir izvietoti stendi ar informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā. Kultūrvēstures mantojuma takā ir iespējams iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem. Dažādi ...

23.08.2017

Ejot pa Sēlijas ielu, objekts atrodas tilta kreisajā pusē. Ir versija, ka Putraskalna nosaukums radies no Putras ciema, kuru 1875. gadā izveidoja Paju muižas nomnieks Pencis. Putraskalns bijis igauņu-somu rakstnieces Hellas Vuolijoki (1886-1954) un igauņu dīvas Līnas Reimanes (1892-1961) bērnības rotaļu vieta. Takā ir izveidoti pastaigu ...

23.08.2017

Atrodas 2.1 km no Zīles un ir kā turpinājums Zīles dabas takai, tās garums 0.5 km, apmēram 45 minūšu gājienā ar kājām.   Dabā iezīmēta taka ar informatīvajiem stendiem par augu daudzveidību sausās un kaļķainās pļavās, par simtgadīgiem ozoliem, kuros mīt lapu koku praulgrauži, par upju palieņu pļavām, par vecupēm ...

23.08.2017

Taka sākas Zīles centrā. Zīlē var nokļūt, nogriežoties no Valkas – Smiltenes šosejas, sekojot norādei uz SIA “Ieviņas” kokzāģētavu. Dabas takā ir dažādi apskates objekti – galvenokārt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami mežu biotopi, piemēram, nogāžu un upju palieņu meži, kuros aug veci ...

23.08.2017

Zāģezera tuvumā no zemes dzīlēm iztek valcēniešu izsenis  iecienītais avotiņš. 2009. gada vasarā notika ideju konkurss – vārda došana avotiņam. Iedzīvotāji aktīvi izteica savus variantus, kā rezultātā iemīļoto ūdens ņemšanas vietu dēvē par Zāģavotu. 2010. gadā tika veikta Zāģavota labiekārtošana: ...

23.08.2017

Valkas pilsētas ziemeļrietumu daļā atrodas Zāģezers- platība – 13ha. Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m. Ezera dibens dūņains. Pie Pedeles upes iztekas no ...

23.08.2017

Lustiņdruvas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Vēsturiski Lustiņdruva jau muižas laikos un pirmās brīvvalsts laikā veidota kā atpūtas vieta, šajā periodā muižas dārznieks mežā izveidojis pastaigu celiņus.   Jāņkalniņā pirms 100 gadiem, iespējams ...

23.08.2017

Salaiņa ezers ar apkārtējo ainavu veido vairāku ezeru grupu saposmotā reljefā. Ezeru grupai piekļaujas Bednes un Vadaiņa purvi, kuros izveidoti dabas liegumi. Daudzveidīga ir te sastopamo augu un dzīvnieku, īpaši putnu, valsts. Vidējais dziļums ir 1.7 metri, bet maksimālais dziļums – 3.0 metri. Ezeram ir 3 salas. Šeit ...

23.08.2017

Vieta, kur Vijas upe ietek Gaujā. Straujš un krāčains upes posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu – “Kankarīšu iezi”. Gleznaino ainavu apvidu vislabāk redzēt, laivojot pa Gauju. Sauszemes ceļotājiem pa ceļam iespēja aplūkot akmeņu kalendāro kalnu, senlatviešu kulta observatoriju – ...

23.08.2017

Akmeņu kalendārais kalns. Kur senlatvieši, ir noteikuši saulgriežu tuvošanos un izpildījuši dažādus svētku rituālus.   Bitarīnkalns ir senlatviešu kulta observatorija, kur gudrs cilvēks – priesteris, zintnieks – spēja pateikt laiku, kad tuvojas ziemas vai vasaras saulgrieži, vadīja svētku ...

23.08.2017

Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā.  Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un  paceļas 22 m pār apkārtni.   Kalna nosaukums cēlies no tuvējo māju “Celīšu” vārda, ...

23.08.2017

Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmeņos. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, ...

23.08.2017

Leģenda vēsta : „Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Tos karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras pie Pedeles upes esot palikušas gaidīt. Tā ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē, tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava ...

23.08.2017