Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m. Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu. Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3.   Atrašanās vieta:Varoņu ...

01.10.2020

Kokšu ezeru dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā „ Ziemeļgauja”.  Gar taku izvietotajos stendos  atrodama  informāciju  par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par Ziemeļgauju un tās dabas bagātībām  –mežu un ūdeņu biotopiem, dažādu sugu dzīvotnēm, ...

01.10.2020

Gaujas / Koivas kultūrvēsturiskā taka garums ir 60 km, no tiem puse ir Latvijā un puse Igaunijā. Takā pavisam ir 42 apskates objekti, pie kuriem ir izvietoti stendi ar informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā. Kultūrvēstures mantojuma takā ir iespējams iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem. Dažādi ...

01.10.2020

Pedeles dabas taka atrodas Valkas un Valgas pilsētā abos Pedeles upes krastos pie Latvijas–Igaunijas robežas. Dabas taku izveidoja Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros 2007. – 2013. gadam projekts “IAVV – Valgas-Valkas pilsētu atraktivitātes uzlabošana”. Valgas ...

01.10.2020

Atrodas 2.1 km no Zīles un ir kā turpinājums Zīles dabas takai, tās garums 0.5 km, apmēram 45 minūšu gājienā ar kājām.   Dabā iezīmēta taka ar informatīvajiem stendiem par augu daudzveidību sausās un kaļķainās pļavās, par simtgadīgiem ozoliem, kuros mīt lapu koku praulgrauži, par upju palieņu pļavām, par vecupēm ...

01.10.2020

Taka sākas Zīles centrā. Zīlē var nokļūt, nogriežoties no Valkas – Smiltenes šosejas, sekojot norādei uz SIA “Ieviņas” kokzāģētavu. Dabas takā ir dažādi apskates objekti – galvenokārt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami mežu biotopi, piemēram, nogāžu un upju palieņu meži, kuros aug veci ...

01.10.2020

Zāģezera tuvumā no zemes dzīlēm iztek valcēniešu izsenis  iecienītais avotiņš. 2009. gada vasarā notika ideju konkurss – vārda došana avotiņam. Iedzīvotāji aktīvi izteica savus variantus, kā rezultātā iemīļoto ūdens ņemšanas vietu dēvē par Zāģavotu. 2010. gadā tika veikta Zāģavota labiekārtošana: ...

01.10.2020

Valkas pilsētas ziemeļrietumu daļā atrodas Zāģezers- platība – 13ha. Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m. Ezera dibens dūņains. Pie Pedeles upes iztekas no ...

01.10.2020

Lustiņdruva atrodas Valkas novada Kārķu pagastā, blakus pagasta centram – Ķires labajā krastā. Vēsturiski šī vieta jau muižas laikos un pirmajā brīvvalsts laikā bijusi domāta kā atpūtas mežs.  Pēdējo 10 gadu laikā šeit pašvaldība attīstīta interesantu dabas taku, atbilstoši nosaukumam  ...

01.10.2020

Salaiņa ezers ar apkārtējo ainavu veido vairāku ezeru grupu saposmotā reljefā. Ezeru grupai piekļaujas Bednes un Vadaiņa purvi, kuros izveidoti dabas liegumi. Daudzveidīga ir te sastopamo augu un dzīvnieku, īpaši putnu, valsts. Vidējais dziļums ir 1.7 metri, bet maksimālais dziļums – 3.0 metri. Ezeram ir 3 salas. Šeit ...

01.10.2020

Vieta, kur Vijas upe ietek Gaujā. Straujš un krāčains upes posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu – “Kankarīšu iezi”. Gleznaino ainavu apvidu vislabāk redzēt, laivojot pa Gauju. Sauszemes ceļotājiem pa ceļam iespēja aplūkot akmeņu kalendāro kalnu, senlatviešu kulta observatoriju – ...

01.10.2020

Akmeņu kalendārais kalns. Kur senlatvieši, ir noteikuši saulgriežu tuvošanos un izpildījuši dažādus svētku rituālus.   Bitarīnkalns ir senlatviešu kulta observatorija, kur gudrs cilvēks – priesteris, zintnieks – spēja pateikt laiku, kad tuvojas ziemas vai vasaras saulgrieži, vadīja svētku ...

01.10.2020

Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā.  Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un  paceļas 22 m pār apkārtni.   Kalna nosaukums cēlies no tuvējo māju “Celīšu” vārda, ...

01.10.2020

Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmeņos. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, ...

01.10.2020

Leģenda vēsta : „Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Tos karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras pie Pedeles upes esot palikušas gaidīt. Tā ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē, tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava ...

01.10.2020