Ērģemes Evaņģēliski luteriskā baznīca bija viens no skaistākajiem dievnamiem Latvijā. Precīzs baznīcas dibināšanas gads nav zināms, taču pirmais draudzes mācītājs pirmrakstos minēts 1568.gadā. Tajā laikā tā bija koka baznīca, kas nosaukta Sv.Annas vārdā. Laika gaitā baznīca ir vairākkārt cietusi. Ēka ir dedzināta, uzbūvēta pa jaunam, atkal nodedzināta un atkal atjaunota. Pēdējais dievkalpojums Ērģemes baznīcā notika 1944. gada 17. septembrī. Mācītājs, kurš pēdējo dievkalpojumu novadīja 1944.gada, 14.septembrī bija Roberts Priede. 44.gada 19.septembra vakarā baznīca nodedzināta un vairs nav atjaunota. Šobrīd tā ir palikusi neatjaunota, bez jumta daļas.

Baznīca bija mūra garenbūve ar taisnstūra altārdaļu un izvirzītu torni ar barokālu smaili. Ēkai bija uzlikts šindeļu jumts. Altāra retablā bija Frankfurtes gleznotāja Oto Donnera fon Rihtera gleznotā darba “Kristus apskaidrošana” kopija. No degošās baznīcas altāra glezna ir izglābta un šobrīd atrodas Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Arī baznīcas zvans tika izglābts un šobrīd atrodas pie Valkas novadpētniecības muzeja. Tas nav vairs bijis lietojams, jo pēc krievu armijas uzbrukuma ir nokritis un ieguvis plaisu. Dievnamā skanēja ērģeļmeistera Herberta Kolbes 1928.gadā būvētās ērģeles, kas izmaksāja 11 929 latus.

Ērģemes Evaņģēliski luteriskā baznīcā 1935.gada 11.augustā labajā pusē altārim atklāja piemiņas plāksni Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem Ērģemes draudzes locekļiem. Kopumā tie ir bijuši aptuveni 80 cilvēki.

Atrašanās vieta: Ērģeme

GPS 57.810294, 25.826336

Atrašanās vieta kartē: šeit

Kartes avots: Baltic maps