Gaujas / Koivas kultūrvēsturiskā taka garums ir 60 km, no tiem puse ir Latvijā un puse Igaunijā. Takā pavisam ir 42 apskates objekti, pie kuriem ir izvietoti stendi ar informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā. Kultūrvēstures mantojuma takā ir iespējams iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem. Dažādi ...
Tehnisku un cilvēku drošības aspektu dēļ nav pieejams apmeklētājiem! Jaunais Cirgaļu skatu tornis atklāts 2015.gadā. Tas atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”, Valkas novada Zvārtavas pagastā. Dabas baudītāji no torņa 27 metru augstumā var redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni ...
Leģenda vēsta : „Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Tos karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras pie Pedeles upes esot palikušas gaidīt. Tā ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē, tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava ...
Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m. Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu. Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3. Atrašanās ...
Rakstnieks Roberts Eidemanis (1895. gada maijā – 1937.gada 6.decembris). Piemineklis atklāts 1967. gada 29. oktobrī, kura autors M. Lange. Roberts Eidemanis dzimis Lejasciemā. Viņa tēvs, progresīvi noskaņots cilvēks, bija beidzis Cimzes skolotāju semināru. Strādādams Lejasciemā par skolotāju, ērģelnieku ...
Bijušās pamatskolas ēka atrodas Ausekļa ielas kreisajā pusē pilsētas centrā. Pēc pilsētas sadalīšanas 1920. gadā vēsturiskais un saimnieciskais centrs palika Igaunijas pusē. Latvijas Valkai pilsēta bija jāsāk veidot praktiski no pašiem pamatiem. Pilsētas centra perspektīvajā vidē starp citām jaunām ...
Valkas ģimnāzijas ēka celta no 1929. – 1930. gadam pēc Izglītības ministrijas arhitekta Indriķa Blankenburga projekta. Ēkai raksturīgs ir stingrs funkcionālisma stils ar arhitektoniski akcentētu centrālo daļu, kuras augšējā daļā atrodas zāle ar lielākām logu ailēm. Ēkas eksterjerā vērojamas klasicisma iezīmes. ...
Mākslas skolu kā izglītības iestādi atklāja 1990. gadā, bet ēku pilnībā atjaunoja 2012. gadā Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekta „Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros. Atraktīvā un krāsainā topošo mākslinieku mājvieta ar savu arhitektonisko risinājumu ...
Iebraucot Valkā no Rīgas puses, vietā, kur novirzās Semināra iela, ir redzama pilsētas domes administrācijas ēka. Šis skaistais un savdabīgais nams tika uzcelts 1909. gadā pēc advokāta Afnera pasūtījuma. Padomju laikā tajā atradās kara komisariāts. Pēdējā pārbūve tika veikta 1995. gadā, lai telpās varētu strādāt Valkas ...
Tiesas ēka atrodas pašā Rīgas ielas sākumā pie Latvijas-Igaunijas robežas. Ēku komplekss celts 1854. gadā un sākotnēji bijusi baronu fon Vrangeļu dzimtas māja. Baronu fon Vrangeļu dzimtai piederējušas Lugažu muižas zemes jau kopš 1624. gada. Ēka vairākkārt pārbūvēta un izmantota gan kā Valkas apriņķa ...
Ēku savai ģimenei cēla Mārtiņš Ūdris (1839-1921) – J.Cimzes semināra audzēknis, ilggadīgs Lugažu draudzes skolotājs, ērģelnieks, kora diriģents, Valkas Viesīgās biedrības dibinātājs. Ēka celta 1902.gadā, par ko liecina virs ieejas redzamais uzraksts „ANNO 1902”. Jau pirms 1921.gada ēka nodota ...
Baznīca pabeigta 2005. gadā (arhitekte Lija Kukele). Pirms celtniecības zemi, kur tagad atrodas baznīca, svētīja Rīgas metropolīts. Celtniecība tika plānota deviņus gadus. Nauda tika savākta, pateicoties draudzes neatlaidībai. Draudze uzskata, ka viņu baznīcu sargā Iverskas Dievmāte – baznīca uzcelta par godu Dievmātes ...
Veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas kritušajiem karavīriem (1941. – 1944). Memoriāls atrodas Gaujas ielas labajā pusē. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414 kritušo cīnītāju vārdi. Kapu atjaunotā ansambļa autori ir arhitekti Jānis Dripe un Arno Henriksons, kā arī tēlniece Arta Dumpe. Memoriāls ...
Otrajā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapi. Otrā pasaules kara gados Latvijā krituši ap 90 000 vācu karavīru, kopumā Latvijas teritorijā vācu karavīrus apbedīja vairāk nekā 6000 vietās, no kurām daļa joprojām tiek meklētas un karavīru mirstīgās atliekas pārvietotas uz labiekārtotām ...