Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš dzimis 1880.g. 2.maijā Valkas apriņķa Lugažu pagasta „Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Apsverot turpmākās profesijas izvēli, Pēteris Radziņš izšķiras par militāro dienestu, kļūstot par neatkarīgās Latvijas armijas štāba priekšnieku, bet pēc tam arī par armijas komandieri.
Pirmā pasaules kara laikā P.Radziņš ieņem vairākus štāba virsnieka amatus krievu karaspēkā. 1917.gada jūlijā latviešu virsnieks saņem pulkveža pakāpi. Par izcilu dienestu viņš ir apbalvots ar trim Sv. Annas ordeņiem, diviem Sv. Staņislava un vienu Sv. Jura ordeni.
Radziņš dzimtenē atgriežas brīdī, kas Latvijas neatkarību apdraud vācu un krievu karaspēks Bermonta - Avalova vadībā un izšķiras tās turpmākais liktenis. 1919.gada oktobrī viņš tiekas ar Latvijas armijas virspavēlnieku Jāni Balodi. Viņš bez ilgas domāšanas pulkvedi Pēteri Radziņu ieceļ par Latvijas armijas štāva priekšnieku. Radziņš nekavējoties sāk pildīt jaunos amata pienākumus. Kopā ar J.Balodi un štāva virsniekiem izstrādā uzbrukuma plānu Bermonta armijai. 1919.gada 3.novembrī tiek uzsākts izšķirošais uzbrukums un 11.novembrī Pārdaugava ir atbrīvota.
Tālāk P.Radziņa vadībā tiek izstrādāts plāns Latgales atbrīvošanai no padomju Krievijas karaspēka. 1920.gada februāra sākumā Latgale tiek atbrīvota. Par ieguldījumu Latgales atbrīvošanā Radziņu 1920.gada 5.februārī paaugstina par ģenerāli, bet augustā viņš tiek apbalvots ar Lācplēša Kara ordeni.
1920.gada oktobrī viņš atvaļinās un pievēršas akadēmiskajam darbam. Viņš raksta gan par kara vēsturi un teorijām, gan politiska un sabiedriska rakstura jautājumiem, nešaubīgi būdams viens no kompetentākajiem autoriem Latvijas militārajā literatūrā. Obligāti pieminams ir viņa fundamentālais darbs "Latvijas atbrīvošanas karš''. Līdztekus Radziņš lasa lekcijas militārās mācību iestādēs.
20.gadu nogalē P.Radziņa veselība sāk pasliktināties. Viņš ir spiests ārstēties gan ambulatoriski, gan stacionāri. 1930.gada 8.oktobrī Pēteris Voldemārs Radziņš mirst. No viņa atvadīties ierodas aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, tostarp Valsts prezidents A.Kviesis, Saeimas priekšsēdētājs P.Kalniņš, Ministru prezidents H.Celmiņš.
Savu militāro karjeru noslēdzis, kā ģenerālis ar izcilām kara vadoņa spējām, teicami pazina kareivju psiholoģiju un viņam bija milzīga autoritāte virsnieku vidū. Kā arī neskaitāmas reizes ticis apbalvots ar dažādiem goda ordeņiem, kā, piemēram, I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Zviedrijas Šķēpa ordeņa lielkrustu, III šķiras Lāčplēša Kara ordeni u.c. balvām.
Pētera Radziņa dzimtās mājas, blakus ir piemineklis veltīts ģenerālim.
Atrašanās vieta:„Jaunvīndedzes”, Valkas pagasts.
GPS 57o47’29’’ 25o56’42’’
Atrašanās vieta kartē: šeit
Kartes avots: Baltic maps
