07.01.2016
Ērģemes pilsdrupas

Mūsdienās joprojām apskatāmas visai iespaidīgas 14.-16 gs. celtās Livonijas ordeņa pils drupas ar apaļu stūra torni četru stāvu augstumā.

 

Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323.gada maijā. Celta ap 1320. gadu, pēc Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jockes rīkojuma. Par to liecina jaunākā Livonijas hronika, ka Ērģemes pilī slēgts miera līgums starp Livonijas orderi un Lietuvas dižkunigaitu.

 

Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metrus gara. Pils ir konventa tipa pils, ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts.

 

Ērģemes pils bija ordeņpils mestra apgabalā, Cēsu komturejas palīgpils. Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.

 

15.gs. pils esot krietni pārbūvēta. 1575. g. Ērģemi ieņem Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578. gadā pili atdod poļiem. 1621.gadā Ērģemi iekaro Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs un 1625. g. to izlēņo ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils pieder līdz 1795. g.

1658. gadā pili atkal ieņem poļi.

1671.gadā Ērģemes pilī izceļas ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota.

 

Pils gāja bojā Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.- 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā, kad pili uzspridzināja zviedru karavīri.

 

Pastāv leģenda, ka Lielā ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā, kad pili uzspridzināja zviedru karavīri tie pilī paslēpuši armijas kara kasi.

 

Livonijas ordeņvalsts tika iznīcināta pēc Ērģemes kaujas 1560. gada 2.augustā, Livonijas kara laikā(1558-1583g.). Kaujā tika sagūstīts ordeņa landmaršals un vairāk nekā 150 bruņinieku-ordeņa brāļu. Vienkāršos karavīrus un vietējos iedzīvotājus dzīvus ieraka zemē un pēc tam nocirta galvas. Ērģemes kapos vecajā kapsētā, rokot kapu, ir atrasts stāvapbedījums bez galvas. Tā patiesībā tika pierādīta leģenda par kapsētas rašanos.

 

1986.gadā pilsdrupās veikti konservācijas darbi ziemeļu sienai.

 

Ap pilsdrupām atrodas sens parks ar daudzām Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Lielākā parka daļa ir sakopta, un darbi pie šī parka tiek turpināti. Parkā līdz šim izbūvētas koka laipas, kā arī atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem. No Ērģemes pilsdrupām, dodoties pa izbūvēto koka laipu, var aiziet līdz Ērģemes baznīcas drupām. Taka ir daļēji labiekārtota - lai nokļūtu līdz baznīcas drupām, mazs posms jāmēro pa dabīgi iemītu pļavas taciņu. Taka nav piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 

 

ERAF līdzfinansēta projekta „Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros, 2021.gada pirmajā pusē, tiks pabeigti Ērģemes pilsdrupu Ziemeļu torņa atjaunošanas darbi. Tam ir izbūvēta jauna jumta konstrukcija un dakstiņu jumts, iebūvētas jaunas galvenās ieejas durvis, kā arī izbūvēta grīda 4.stāvā un uzstādīta zibensaizsardzība.  

 

Foto - Jurijs Simonovs 

 

Foto - Elvis Sulainis 

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.