07.01.2016
Ērģemes pilsdrupas

Mūsdienās joprojām apskatāmas visai iespaidīgas 14.-16 gs. celtās Livonijas ordeņa pils drupas ar apaļu stūra torni četru stāvu augstumā.

 

Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323.gada maijā. Celta ap 1320. gadu, pēc Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jockes rīkojuma. Par to liecina jaunākā Livonijas hronika, ka Ērģemes pilī slēgts miera līgums starp Livonijas orderi un Lietuvas dižkunigaitu.

 

Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metrus gara. Pils ir konventa tipa pils, ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts.

 

Ērģemes pils bija ordeņpils mestra apgabalā, Cēsu komturejas palīgpils. Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.

 

15.gs. pils esot krietni pārbūvēta. 1575. g. Ērģemi ieņem Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578. gadā pili atdod poļiem. 1621.gadā Ērģemi iekaro Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs un 1625. g. to izlēņo ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils pieder līdz 1795. g.

1658 gadā pili atkal ieņem poļi.

1671.gadā Ērģemes pilī izceļas ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota.

 

Pils gāja bojā Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.- 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā, kad pili uzspridzināja zviedru karavīri.

 

Pastāv leģenda, ka Lielā ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā, kad pili uzspridzināja zviedru karavīri tie pilī paslēpuši armijas kara kasi.

 

Livonijas ordeņvalsts tika iznīcināta pēc Ērģemes kaujas 1560. gada 2.augustā, Livonijas kara laikā(1558-1583g.). Kaujā tika sagūstīts ordeņa landmaršals un vairāk nekā 150 bruņinieku-ordeņa brāļu. Vienkāršos karavīrus un vietējos iedzīvotājus dzīvus ieraka zemē un pēc tam nocirta galvas. Ērģemes kapos vecajā kapsētā, rokot kapu, ir atrasts stāvapbedījums bez galvas. Tā patiesībā tika pierādīta leģenda par kapsētas rašanos.

 

1986.gadā pilsdrupās veikti konservācijas darbi ziemeļu sienai.

 

Ap pilsdrupām atrodas sens parks ar daudzām Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Lielākā parka daļa ir sakopta, un darbi pie šī parka tiek turpināti. Nesen parkā tika izbūvētas laipas, kā arī atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem.

 

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.