1924. gada jūlijā Finansu ministrijas Valsts budžeta nodaļa Valkas pilsētas valdei paziņoja, ka Ministru kabinets atvēlējis "izsniegt Valkas pilsētas valdei tautas nama celšanai 40 000 latus lielu summu...". Valsts kontrolei nebija iebildumu, ka Daugavgrīvas un Bolderājas veco cietokšņu nevajadzīgo un noplēšamo ēku ķieģeļi tiek nodoti bez maksas Valkas pilsētai paredzēto jaunbūvju - tautas nama, domes mājas un ugunsdzēsēju depo celšanai. 

1924.gada 10.augustā Valkas sabiedrība pulcējas Lugažu laukumā uz tautas nama pamatakmens likšanu. Klāt bija visi ievērojamie darboņi. 

Tautas nama būvniecība norit 3 gadus. Tautas namu projektēja arhitekts Augusts Raisters. Nams veidots neoklektisma stilā un ir viens no 1920.- 30. gadu izcilākajiem sabiedrisko celtņu piemēriem Ziemeļvidzemē.

1927.gada 29. un 30. oktobrī iesvēta Tautas nama ēku. 

Jaunuzceltā tautas nama plašā zāle ar skatuvi un ērtajām telpām kalpoja vietējām sabiedriskajām vajadzībām. Tās paspārnē sev vietu atrada ne tikai Krāj-aizdevu sabiedrība, bet arī Valkas Savstarpējā apdrošināšanas biedrība, bibliotēka. Uz to pārgāja arī Latvijas Bankas Valkas nodaļa. 

Sākoties Otrā pasaules kara darbībai Valkā, Tautas namu no uzspridzināšanas izglābj leitnants Ādolfs Maršaus. 2015.gada 2.oktobrī pie Valkas pilsētas kultūras nama atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne. 

Pēc Otrā pasaules kara Tautas nams pārtop par Valkas apriņķa (pēc tam rajona) kultūras namu. Darbs atsākas 1944.gada oktobrī. 

Kultūras namā no pēckara laika līdz pat 1963.gadam darbojās kinoteātris "Zvaigzne". Vēlāk atklāj jaunuzcelto kinoteātra "Draudzība" ēku. 

Atrašanās vieta: Em.Dārziņa iela 8, Valka.

GPS 57°46’26’’ 26°1’5’’

Atrašanās vieta kartē: šeit

Kartes avots: Baltic maps

Foto - Roberts Johansons