• • Maršruta garums: 51 km
  • Maršruta atrašanās vieta: Valkas novada Valkas un Ērģemes pagasts
  • Ceļa segums: asfalts un grants
  • Nepieciešamais laiks: 2 h 30 min
   
   

  Apskates objekti

  1. Lugažu muiža un parks – pirmsākumi meklējami 1334. gadā, kad Livonijas ordenis uzcēla pili. Līdz mūsdienām no pils nekas nav saglabājies. Ar muižu saistās aizraujošs notikums – zelta meklēšanas kampaņa. Sākoties Ziemeļu karam, t.i. ap 1700. g. muižas īpašnieks noracis zeltu, un pats aizbraucis uz ārzemēm. Atpakaļ tā arī neatgriezās. Viņa radinieki 1938. vai 1939. gadā organizējuši zelta meklēšanu. Nolīguši 20 strādniekus, kuri veselu gadu muižas teritorijā meklējuši zeltu. Šajā procesā radinieki iztērējuši kaudzi naudas, bet bagātības tā arī neatrada.

  Teika:

  Par Sidrabkalniņa naudas lādi.

  Tas bijis sen, vēl sirotāju laikos. Gar Sidrabkalniņu jau tolaik vedis ceļš, pa kuru karotāju pulki nākuši un gājuši. Gan no igauņu zemēm uz Vidzemi, gan arī pretējā virzienā. Vienureiz liels pulks ar bagātu laupījumu devies mājup uz Igauniju. Tam dzinies pakaļ Vidzemes ķēniņa karaspēks, kas bijis vēl lielāks. Tad sirotāji apkāvuši visus lopus un sagūstītos cilvēkus, aprakuši kalniņā lādi ar sudrabu un paši laidušies mukt. No tās reizes kalniņam nelaba slava. Vēl muižu laikos tur balti ķēmi spokojušies, raudādami sieviešu balsīs, citreiz sudraba gabali spīdējuši kā ogles. Kas gājis tur apslēpto mantu meklēt, tam visādas kaites piemetušās un drīz vien bijis jānomirst. Vecie ļaudis stāstījuši, ka sidrablāde esot noburts, tāpēc jāzina pareizie vārdi, jo citādi racējam tā nedodoties rokā. Kalniņu savā laikā apsēduši arī laupītāji, kuri bez žēlastības aplaupījuši un situši ceļa braucējus. Tiesa, klīdušas arī nevalodas, ka tie nemaz neesot bijuši laupītāji, bet gan lādes sargi, kuri aprakti kopā ar sudrabu un aiz gara laika sākuši atkal plosīties.

  Pier. 1963.g.3.jūl.

  Teic. Z. Dzenis, valcēnietis,

  kurš teiku dzirdējis no tēva.

  2. Rakstnieces Velgas Kriles memoriālā istaba (Valkas pagasta „Strautiņos”) – Velga Krile (1945.27.IX Valkas pag. Strautiņos -1991.31.VIII Valkas pag. Strautiņos, apbedīta Valkā, Cimzes kapos)-dzejniece dzimusi skolotāja ģimenē. Beigusi Valkas 1. vidusskolu (1964). Mācījusies LU Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1964-67). Strādājusi par kluba vadītāju Valkas rajona kolhozā “Ļeņina ceļš” (1967-69), par bibliotekāri Valmieras ciemā (1969), par korektori izdevniecībā “Liesma” ( 1970 . un 1973-76), par bibliotekāri Zinātniski tehniskajā bibliotēkā (1972-73). No 1977 gada algotu darbu nestrādāja slimības dēļ. Beigusi dzīvi pašnāvībā. Rakstnieku Savienības biedre (1977). Krile ir romantiskās dzejas tradīciju turpinātāja. Dzejā dominē smalka garīga realitāte, altruisms, pietāte pret pasauli, iekšējās stabilitātes rašana transcendentālā sfērā, centieni izzināt cilvēka eksistences jēgu, arī garīgu saskares punktu un dvēseliskās saderības meklējumi līdzcilvēku vidū. Kriles dzejas poētika ir polistilistiska.

  3. Burgas pļavas – Burgas pļavas nosaukums, iespējams, radies no tuvējās Burgas muižas. Muiža mūsdienās nav saglabājusies. Netālu no Burgas pļavām norisinājusies Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks 1560. gada 2. augustā sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Pēc šīs kaujas sekoja Vīlandes ieņemšana un vairākus gadus vēlāk beidza pastāvēt Livonijas valsts. Dabas liegums izveidots 2004. gadā. Atrodas Valkas rajona Valkas pagastā. Liegums ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ir viena no Eiropas aizsargājamo dabas tīkla Natura 2000 vietām Latvijā. Burgas pļavas, kas ietver Sedas upes augšteces posmu, pļavas, krūmājus un atsevišķus meža pudurus abos upes krastos. Burgas pļavas ir viena no nozīmīgākajām sugas atradnēm Latvijā un otrā nozīmīgākā Ziemeļvidzemē.

  4. Ērģemes apskate

  • Ērģemes kapi – nostāsti liecina, ka kapiem ir sena vēsture vairāk nekā 400 gadu. Livonijas kara laikā krievu karaspēks, sagūstīto cilvēkus, ieraka dzīvus zemē tagadējā Smilšu kalniņā. Dzīrojot karavīri nocirta nelaimīgajiem gūstekņiem galvas. Par to liecina fakts, ka, rokot jaunu kapu mirušajam, ir izrakts skelets bez galvas.
  • Livonijas ordeņa pilsdrupas – Ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Ērģemes ordeņa pils pirmo reizi rakstos minēta 1323.gada maijā.  Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri (tā ir tā sauktā konventa tipa pils) ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Ērģemes pils bija ordeņpils mestra apgabalā, Cēsu komturejas palīgpils. Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni. 15. gs. pils esot krietni parbūvēta. 1575. g. Ērģemi ieņem Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578. gadā pili atdod poļiem. 1621. Ērģemi iekaro Zviedrijas karalis Gustavs Adolfs un 1625. g. to izlēņo ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils pieder līdz 1795. g. 1658. g. pili atkal ieņem poļi. 1670. g. Ērģemes pilī izceļa ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota. 1702.g.5.jūlijā Livonijas kara laikā pili izspridzināja, un tagad te skatāmas pilsdrupas ar līdz 2 m augstām aizsargsienām un torņa apjomiem divu stāvu augstumā. Līdz 1853. g. pilī bija pagasta labības magazīna. 1986. g. pilsdrupās veica konservēšanas darbus, kuri ta arī netika pabeigti, līdz ar to pilsdrupas pamazām iet bojā. Vasaras periodā pilsdrupu estrādē notiek kultūras pasākumi.

  Leģenda:

  Lielā ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 5. jūlijā pili uzspridzināja zviedru karavīri. Leģenda vēsta, ka zviedru karavīri pilī paslēpuši armijas kara kasi. Tā pils gājusi bojā.

  • Baznīcas drupas
  • Ērģemes bērzs – dižkoks atrodas 100 m no Ērģemes baznīcas drupām

  5. Omuļu muiža un parks – muižas apbūve veidojusies 19. gs. Mūsdienās ir redzamas tikai dažas saimniecības ēkas. Saglabājusies ozolu aleja un parka atliekas. Starp saimniecības ēkām izceļas grandiozie sarkano ķieģeļu un laukakmens mūra staļļi – kūts un tiem T veidā pieslēgtais šķūnis mūra stabos. Staļļu kūts centrālajam būvķermeņiem ir augsti, ar zobinājumiem un sešstūra logiem dekorēti sarkano ķieģeļu mūra zelmeņi un uzbrauktuve uz mūra arkām. Ēkas celtas 19. gs. 2. pusē. Šeit ir aplūkojama arī sarkano ķieģeļu graudu kalte ar kārniņu jumtu un koka guļbūves klēti (graudu noliktavu) ar koka durvīm skujiņrakstā un kokgriezumu vējdēļiem. Omuļu muižas saimniecības ēkas ir tipiskas 19. gs. beigu Latvijas lauku kultūrainava.

  6. Valkas novada ezeri (Melnezers, Suķieris, Glēzeris). Ezers Glēzeris atrodas uz Latvijas – Igaunijas robežas pie kura ir aplūkojamas senās robežbūdiņas.

  7. Braucam gar Pedeles upi – aplūkojam Valkas rajona valdzinošo dabu!

  8. Ķeizaru purvs

  Teika:

  Liels purvs, kas agrāki bijis Ķeizaru ezers. Tur mazgāti bērnu netīrumi un tādēļ ezers aizbēdzis un nometies par Vircjerva ezeru igauņu zemē.

  9. Zāģerzers (atpūtas vieta, smilšu pludmale, volejbola laukums)

  10. Valkas/Valgas pilsētas apskate

  • Kultūras un atpūtas parks ar brīvdabas estrādi un skulptūru „Koklētājs” – Estrāde tika celta 1969.gadā. Netālu no estrādes Rūjienas ielas malā, Avotkalna, saukta arī par Haidelbergu, virsotnē atrodas šūnakmenī cirsta skulptūra „Koklētājs”. Tā uzstādīta par godu Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei.
  • Valkas novadpētniecības muzejs – atrodas valsts nozīmes vēstures piemineklī – bijušajā Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārā, kurš te atradās 1853.-1890.g.
  • Valkas Lugažu evaņģēliski luteriskā baznīca un skatu tornis – Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Mūsai un Mēmelei satekot, redzama Lielupe, Raiņa un Rīgas ielai satiekoties -baznīca.
  • Valgas muzejs – Muzejs atrodas biedrības „Säde” („Dzirkstele”) namā, kurš uzcelts 1911. gadā pēc arhitekta G. Hellata (G. Hellati) projekta.
  • Lokomotīve – 1998. gadā uzstādītā piemiņas zīme atzīmē 110 gadu jubileju kopš sāka darboties dzelzceļa satiksme pa līniju Pleskava – Valga – Rīga.
  • Pedeles atpūtas zona – Uz Pedeles upes, kura tek cauri Valgas – Valkas pilsētai, ar aizsprostiem ir izveidotas peldvietas, bet pie upes divas tūrisma takas.

  Nostāsts:

  No Lugažu evanģēliski luteriskās baznīcas pagrabiem gājusi apakšzemes eja uz Lugažu muižu un tālāk uz ordeņa pili Ērģemē. Tā pat arī no Valkas pa apakšzemes ejām, ejot no vienas pils uz otru, esot bijis iespējas aiziet uz Fellīnu Igaunijā (tagadējā Vīlande, Viljandi aprinķis).

Foto: Jurijs Simonovs