Salaiņa ezers ar apkārtējo ainavu veido vairāku ezeru grupu saposmotā reljefā. Ezeru grupai piekļaujas Bednes un Vadaiņa purvi, kuros izveidoti dabas liegumi. Daudzveidīga ir te sastopamo augu un dzīvnieku, īpaši putnu, valsts. Vidējais dziļums ir 1.7 metri, bet maksimālais dziļums – 3.0 metri. Ezeram ir 3 salas. Šeit mīt līdaka, asaris, rauda, plaudis, līnis, kā arī karūsa.

Senos laikos Salaiņa ezerā, neesot bijusi neviena saliņa. Tagadējās saliņas cēlušās tā – igauņi agrā ziemā, pirmā sniegā, uzbrukuši Salaiņa ezera tuvumā bijušai latviešu pilij Klētienai un to izlaupījuši. Šāds Klētienas pils kalns esot Aumeisteŗu pagasta Kurpnieku mājā. Ar kara laupījumu pār Salaiņa ezeru braucot, igauņu kara vīri un vezumnieki ielūzuši ledū un noslīkuši, pa daļai plānā ledus un smago vezumu dēļ. Tai vietā, kur igauņu kara vīri un vezumnieki noslīkuši, no ezera dibena pacēlušās saliņas. Vēl tagad, zināmā laikā un dienā, kad ezers pārklājoties ar pirmo ledu, no viņa dzelmēm nākot savādas skaņas un dobja rūkoņa, un esot dzirdamas it kā vaimanas. Līdz ar igauņu kara vīriem noslīkušas Salaiņa ezerā arī daudzas sagūstītas latvietes. Arī viņu dvēseles rādoties vasaras naktīs uz Salaiņa ezera saliņām par Jāņatārpiņiem.

Atrašanās vieta: Zvārtavas pagasts

GPS 57o35’29’’ 26o09’51’’

Atrašanās vieta kartē: šeit

Kartes avots: Baltic maps