Luterāņu draudze Kārķu pagastā dibināta 1994.gadā, agrāk kārķēnieši bijuši Ērģemes luterāņu draudzē. Kārķu luterāņu baznīca uzcelta (arh. T. Agriņa) 2002. gadā pie barona kapiem. Baznīcu vērts redzēt tumsā – 2002. gadā tā saņēmusi «Latvenergo» balvu konkursā “Gaišākais nams Vidzemē”.

Kārķu dievnams celts kā Ērģemes baznīcas filiālbaznīca 1779.g., 1823.g. slēgta. Kārķu draudze atjaunota 1994.gadā, bet tā kā savas baznīcas tai nebija, draudze sāka risināt jautājumu par baznīcas celtniecību. Jaunās baznīcas pamatakmens likts 1999. gada 1.jūlijā, pamatā tika izmantota vecā akmens mūra barona kapliča, kurā iekļāvās jaunajā celtnē.

Celtniecības lielāko daļu finansēja Berlīnes luteriskā brīvās baznīcas draudze, finansētāju skaitā bija Zviedrijas misionāru organizācijas un Gustava Ādolfa fonds. Dievnams iesvētīts 2002.gada.18.jūnijā.

Altāri un krucifiksi, kanceli, solus, ērģeļu balkona margas pēc Maijas Avotas projekta izgatavoja Rīgas amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas diplomnati.

Baznīca ir netradicionāli (austrumu-rietumu virzienā) orientēta garenbūve ar pusloka altārdaļu un daļēji draudzes telpas apjomā iekļautu plānā kvadrātisku torni ar piramidālu četrstūra smaili. Rietumdaļas simetriskā piebūves veido netradicionālu T veida celtni. Vienjoma draudzes elpā trapecveida griesti ,ko balsta sānu konsoles, kas pilda gan balsta, gan interjera dekora funkcijas. Altārdaļu no draudzes telpas atdala trapecveida triumfa arka. Īpatnēji veida dievnama altārdaļa, tās centrālā altāra mensa, ko iekļauj pusloka kolonāde un pusloka altāra sētiņa. Mensas aizmugurē altārdaļas galvenais akcents-krucifiks. 2000. gadā Zvanu tornī tika iekārts Liepājā liets zvans.