Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m.   Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu.   Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3.   Atrašanās ...

Kokšu ezeru dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā „ Ziemeļgauja”.  Gar taku izvietotajos stendos atrodama  informāciju  par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par Ziemeļgauju un tās dabas bagātībām  –mežu un ūdeņu biotopiem, dažādu sugu dzīvotnēm, putniem ...

Gaujas / Koivas kultūrvēsturiskā taka garums ir 60 km, no tiem puse ir Latvijā un puse Igaunijā. Takā pavisam ir 42 apskates objekti, pie kuriem ir izvietoti stendi ar informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā. Kultūrvēstures mantojuma takā ir iespējams iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem. Dažādi ...

Pedeles dabas taka atrodas Valkas un Valgas pilsētā abos Pedeles upes krastos pie Latvijas–Igaunijas robežas.   Dabas taku izveidoja Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros 2007. – 2013. gadam projekts “IAVV – Valgas-Valkas pilsētu atraktivitātes ...

Atrodas 2.1 km no Zīles, tās garums 0.5 km, apmēram 45 minūšu gājienā ar kājām.   Dabā iezīmēta taka ar informatīvajiem stendiem par augu daudzveidību sausās un kaļķainās pļavās, par simtgadīgiem ozoliem, kuros mīt lapu koku praulgrauži, par upju palieņu pļavām, par vecupēm un to veidošanos.   Iespēja ...

Zāģezera tuvumā no zemes dzīlēm iztek valcēniešu izsenis  iecienītais avotiņš. 2009. gada vasarā notika ideju konkurss – vārda došana avotiņam. Iedzīvotāji aktīvi izteica savus variantus, kā rezultātā iemīļoto ūdens ņemšanas vietu dēvē par Zāģavotu. 2010. gadā tika veikta Zāģavota labiekārtošana: ...

Valkas pilsētas ziemeļrietumu daļā atrodas Zāģezers- platība – 13ha.   Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m. Ezera dibens dūņains. Pie Pedeles upes iztekas ...

Lustiņdruva atrodas Valkas novada Kārķu pagastā, blakus pagasta centram – Ķires labajā krastā. Vēsturiski šī vieta jau muižas laikos un pirmajā brīvvalsts laikā bijusi domāta kā atpūtas mežs.  Pēdējo 10 gadu laikā šeit pašvaldība attīstīta interesantu dabas taku, atbilstoši nosaukumam  ...

Salaiņa ezers ar apkārtējo ainavu veido vairāku ezeru grupu saposmotā reljefā. Ezeru grupai piekļaujas Bednes un Vadaiņa purvi, kuros izveidoti dabas liegumi. Daudzveidīga ir te sastopamo augu un dzīvnieku, īpaši putnu, valsts. Vidējais dziļums ir 1.7 metri, bet maksimālais dziļums – 3.0 metri. Ezeram ir 3 salas. Šeit ...

Vieta, kur Vijas upe ietek Gaujā. Straujš un krāčains upes posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu – “Kankarīšu iezi”. Gleznaino ainavu apvidu vislabāk redzēt, laivojot pa Gauju. Sauszemes ceļotājiem pa ceļam iespēja aplūkot akmeņu kalendāro kalnu, senlatviešu kulta observatoriju – ...

Akmeņu kalendārais kalns. Kur senlatvieši, ir noteikuši saulgriežu tuvošanos un izpildījuši dažādus svētku rituālus.   Bitarīnkalns ir senlatviešu kulta observatorija, kur gudrs cilvēks – priesteris, zintnieks – spēja pateikt laiku, kad tuvojas ziemas vai vasaras saulgrieži, vadīja svētku ...

Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā.  Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un  paceļas 22 m pār apkārtni.   Kalna nosaukums cēlies no tuvējo māju “Celīšu” vārda, ...

Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Izveidojusies Burtnieku svītas smilšakmeņos. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, ...

Leģenda vēsta : „Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Tos karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras pie Pedeles upes esot palikušas gaidīt. Tā ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē, tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava ...

Liepa kādreiz esot bijusi kā baznīca, tur baroti gariņi un noturēti svētbrīži pēc kāzām. Vēl pat 20.gadsimta 50.gados cilvēki esot gājušo pie liepas kā uz baznīcu.   Strautmaļu liepas apkārtne ir sakopta, aizvākti kādreiz tīruma malā samestie metāllūžņi, bet no lauka novāktie akmeņi sakrauti īpašā krāvumā. ...